AF ātrijā skatāma koka Dinamiskā struktūra

Arhitektūras fakultātes ātrijā šobrīd var apskatīt divu arhitektūras studentu - Ritvara Kratiņa un Rūda Rubeņa veidotu koka Dinamisko struktūru, kas 48 stundu laikā tapusi koka Hakatonā.
 
Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem un tā idejas pirmsākumi meklējami Kanādā 1999. gadā. Hakatons saukts arī par tehnoloģiju maratonu ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs savu biznesa ideju  prezentē pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas, lai veidotu reālu produkta prototipu. 
 
Koka hakatons radās pateicoties igauņu Kokapstrādes un mēbeļu izgatavošanas kompetences centram TSENTER Vaimelā (Väimela) un sadarbības projektam ar Vidzemes plānošanas reģionu. 
 
Garage 48 Wood hakatons notika no 20. līdz 22. okrtobrim un pulcēja dažādu profesiju pārstāvjus no Latvijas un Igaunijas. 
 
Hakatona dalībniekiem bija jāsagatavo idejas attēlu 90 sekunžu prezentācija. Dalībnieki iepazīstināja ar mēbelēm un spēlēm, dizaina priekšmetiem un laivām, vēlēšanu kabīnēm un koka savienojumiem – kopā tika prezentētas 36 idejas. 
 
Pēc prezentācijām katrs idejas autors saņēma plakātu ar idejas skici un sākās ideju atlases process. Katra dalībnieka reģistrācijas kartei bija piestiprināta kādas krāsas līmlapiņa ar pārstāvēto nozari – dizainers, inženieris, kokapstrādes speciālists, mārketinga konsultants u.c. Attiecīgi uzlīmējot savu lapiņu ar vārdu uz kādas idejas plakāta, tika nobalsots par idejas realizāciju. Pēc nepilnas stundas bija palikušas 18 idejas, kuras bija nokomplektējušas vizmas 4 cilvēku komandu. Tie, kuru idejas neatrada atbalstītājus, pievienojās citām komandām un darbs varēja sākties.
 
RTU Arhitektūras fakultātes studentu Ritvara Kratiņa un Rūda Rubeņa sākotnējā vēlme bija izstrādāt universālu stiprinājumu, ar kuru koka struktūras karkasu varētu stiprināt gan dažādos leņķos, gan dažādu skaitu savienojamo detaļu. Tas palīdzētu arhitektiem un dizaineriem veidot plašāku formu dažādību un iespaidīgākas formas. Puiši arī komentēja, ka ideālajā variantā stiprinājuma jābūt viegli montējama, lai katrs šādu struktūru varētu arī pats samontēt, neizmantojot sarežģītus instrumentus. Turklāt nākotnē varētu tikt izstrādāta datoprogrmma, kas sarēķina gan stiprināmo koku šķērsgriezumu, gan stiprinājum lielumu. Tad konstrukciju saražo, iepako un nosūta pasūtītājam līdzīgi kā mēbeli. Līdzīgu ideju prezentēja arī ungārs Gyuri Jakabfi aktualizējot kā problēmu lielas konstrukcijas atšķirīgos stiprinājumus, kas sarežģī piemēram liela angāra jeb tenta karkasa montāžu. Ja stiprinājumi būtu universāli, tad montāžas laiks būtu daudz īsāks.
 
Ideju balsošanas procesā abas komandas apvienojās, mūsu studentu komandai pievienojās Aleksis Pavalkovics, kas prezentēja ideju par lietotu dēļu sienu kā interjera detaļu, Zane Kalniņa, kuras ideja bija oriģināli koka apsveikumi kāzām, Antra Viļuma, kas pārstāvēja dizaina piramīdu idejas komandu, un metāla speciālists Paul Salumaa.
 
Komandas darbs sākās ar puišu sākotnējā izpētes materiāla prezentēšanu un idejas precizēšanu. Piektdienas vakarā bija jāprecizē ideja, jāsadala lomas un pienākumi, jāuzskaita nepieciešamie materiāli. Otrajā dienā bija pieejamas gan kokapstrādes, gan metālapstrādes iekārtas, varēja konsultēties pie profesionāļiem un dažādu jomu speciālistiem, bet ik pa dažām stundām bija tikšanās ar mentoriem un jādemonstrē idejas attīstība vai prototipa tapšanas process. Arī gala prezentācijas laiks svētdienā bija visiem jau iepriekš zināms un nemainīgs.
 
Lai gan piektdienas vakarā bija daudz neskaidrību un diskusijas par stiprinājuma materiālu un principu “dinamiskajai” konstrukcijai, sestdien jau sākā darbs pie detaļu ražošanas. Ungārs Gyuri ķērās pie koka detaļu virpošanas, lai iespējams taptu unikāls stiprinājuma mezgls - pagaidām četru detaļu stiprināšanai vienā plaknē, bet ar iepēju tās tālāk stiprināt dažādos leņķos. Pārējā komanda gatavoja rasējumus metāla detaļu lāzergriezējam un uzsāka koka detaļu sagatavošanu atbilstoši konstrukcijas izmēriem. Lai arī datorā uzzīmētajā struktūrā bija labi redzami leņķi un savienojumi, tomēr tika pieņemt lēmums par maketa izgatavošanu mērogā 1:10. Piegriežot 10x10 mm putu polistirola “brusas” un salīmējot mezglus, tapa Dinamiskās struktūras modelis.
 
Paralēli no metāla tapa trīs dažādi stiprinājumu prototipi –metāla stieņu savienojumu sametionot, metālā plāksne ar pieciem stiprinājuma atzariem un metāla lokšņu bumba, kurā varētu iestiprināt vajadzīgo stieņu skaitu, kas ielīmēti koka konstrukcijā. Tas bija radošs process ar optimiskākiem brīžiem, kad kaurkas jau ir tapis un atsevišķiem brīžiem, kad tomēr, jāsaprot “viss ir iespējams”, bet ne vienmēr izdodas. Galu galā konstrukcija bija ieguvusi visu stiprinājums un samontēta. Atkājās nelielas rāmja stabilitātes problēma, kas ātri tika atrisinātas. Bija jāizdomā arī veids kā to no darbnīcas pārvietot uz skatuvi, jo kopējais izmērs pārsniedz durvju ailu parametrus. Dinamiskās struktūras pārvēršana omulīgā dīvānā tika atstāta uz pēdējām studām, bet viss tika realizēts un prezentēts izcili. 
 
Viens no idejas autoriem, RTU AF students Rūdis Rubenis stāsta: «Sākumā bija ideja piedalīties pasākumā, kas pats šķita gana intriģējošs. Tikai tad, pāris dienas pirms Hakatona, ar kolēģi Ritvaru pārrunājot idejas, ar kurām varētu piedalīties pasākuma, izvēlējāmies šo konstrukciju. Problēma – lai gan mūsdienās lauzītas ģeometriskas formas mēbeļu, vieglu struktūru un konstrukciju, piemēram, paviljonu dizainā ir diezgan populāras, to izveide joprojām ir liels izaicinājums un katru reizi prasa individuālus risinājumus. Mūsu mērķis bija izveidot sistēmu, kā šādas formas varētu brīvāk un ērtāk izgatavot. Lielākais izaicinājums protams ir savienojumu vietas, kurās kopā sanāk 3-9 vai vairāki koka elementi dažādos, katru reizi atšķirīgos leņķos. Tā nu mēs izdomājām demo prototipu, ko taisīsim – dīvānu, ko ietver struktūra ar iespējām tajā ievietot dažādus akustiskos vai aizpildījuma paneļus, piemēram, lai novietotu to trokšņainā bibliotēkas ātrijā. Un tad 48h laikā centāmies to izgatavot, testējot 4 dažādus savienojumu veidus.
 
Sajūta pašiem beigās bija tāda, ka šo nepilno divu dienu laikā esam paveikuši mēneša darbu – no idejas noformēšanas – ko vispār mēs taisīsim, līdz savienojumu izdomāšanai, izgatavošanai, un pat dīvāniņa notapsēšanai. Pašiem zīmējām failus lāzeriekārtai, griezām un locījām, metinājām savienojumus no metāla loksnēm.. Tas viss bija iespējam pateicoties lieliskai pasākuma organizācijai, ka arī iespaidīgajam darbnīcu nodrošinājumam un lieliskajiem, atsaucīgajam personālam un mentoriem.»
 
Kopumā tika realizētas visas 18 idejas  – velo groziņš, laiva, balsošanas kabīne, bērnu gulta, spēles, dažādas mēbeles un pat iepirkšanās rati lielveikaliem.
 
Lai arī pasākums nebija konkurss ar balvām, tomēr nobeigumā tika sadalītas pirmās trīs vietas jeb atlasītās idejas, kurām būs papildus atbalsts to pilnveidošanai un realizēšanai. Visaugstāko vērtējumu kompetentā žūrija piešķīra velo groziņam Bike Box, otra labākā ideja bija salokāma saplākšņa laiva Viisk, bet trešā godalgotā vieta piešķirta koka dizaina atkrituma tvertnei Tim Bin. Par ideju ar augstāko biznesa potenciālu atzina iepirkšanās ratus lielveikaliem Playcart. Dinamiskā struktūra saņēma inženieru inovācijas balvu, bet noslēguma pasākumā tika uzsvērts, ka uzvarētāji un ieguvēji šajā pasākumā ir visi. Tāpat tika pieminēts, ka pasākums ir bijis tik iespaidīgs un pārsteidzi pat pašus organizatorus, ka ir liela iespēja, ka tas taps par ikgadēju pasākumu Garage48 Wood.
Latvian